Kā programmēšanas stundas padarīt vēl interesantākas

Armands Sīlītis, RTU Cēsu filiāles laboratorijas vadītājs, vada Robotikas nodarbības 5.-9. klases skolēniem. 

Jaunais gads sācies ar jauniem izaicinājumiem! 4. janvārī man bija tas gods piedalīties Latvijas informātikas skolotāju asociācijas seminārā «IT tehnoloģiju pielietojums caurviju prasmēm». Seminārs norisinājās Priekuļu tehnikumā. Ikdienā lasu lekcijas studentiem un pasniedzu robotikas un elektronikas nodarbības skolēniem. Dalīties savā pieredzē ar informātikas skolotājiem man bija gan liels prieks, gan pagodinājums. Mans uzdevums bija parādīt savus paņēmienus, kā bērniem un jauniešiem programmēšanu cenšos padarīt pēc iespējas interesantāku, mācību procesu aizraujošāku.

Atceros skolas laiku, kad pats vidusskolā apguvu programmēšanu informātikas stundās. Neskatoties uz to, ka no datoriem sapratu gana daudz, mācību stundas man šķita garlaicīgas. Manuprāt, galvenais aspekts bija tas, ka programmatūra, ar ko strādājām, šķita novecojusi. Interesi par programmēšanu ieguvu pirmajā studiju gadā RTU Cēsu filiālē. Pasniedzējs parādīja, kā programmēšana izpaužas realitātē – demonstrējot dozometra ierīci, kuru pašiem bija iespēja programmēt.

Programmēšanu var apgūt, darbojoties tikai ar datoru, kā arī izmantojot reālus objektus. Man patīk mācību procesā izmantot fiziskus objektus. Bērni uzreiz redz sasaisti ar realitāti. Tā vairs nav tikai digitālā vide, bet reāls objekts viņu acu priekšā, ko viņš, izmantojot programmēšanu, spēj pārvaldīt. Vadot robotikas nodarbības, esmu secinājis, ka ar šādu pieeju 5. klases bērni tiek galā bez problēmām un strādā ar entuziasmu.

Arvien vairāk pamatskolas skolēnu interesējas par robotiku un tehnoloģijām.  Pēc pieredzes – praktiski darot, bērni iemācās ātrāk, nekā apgūstot tikai teoriju. Kad jaunieši programmē un redz, ka objekts veic tās darbības, ko programmētājs ir vēlējies, viņi uzreiz redz pozitīvu savas darbības rezultātu. Tas ir ļoti spēcīgs mācību motivators. Turklāt šis ir lielisks veids, kā radīt izpratni, ka programmēšana attiecas uz ļoti daudziem mūsu ikdienas procesiem. Sākot no luksoforiem, automašīnām, lietotnēm līdz pat viedajām pilsētām un kosmosa kuģiem. Kā kādā pasākumā teica pieredzējis programmētājs – mūsdienās pat maiznīcās atslēgas komponents ir programmēšana, liela daļa procesu ir pilnībā automatizēti.

Atgriežoties pie semināra. Tā kā praktiskās nodarbības ir mans lauciņš un pārliecība, tad arī seminārā skolotājiem bija jāveic uzdevums, ko uzdodu robotikas nodarbību apmeklētājiem. Uzprogrammēt satiksmes luksofora algoritmu. Praktiski saslēgt elektrisko shēmu ar gaismas diodēm, simulējot luksofora gaismekļus.
Atsauksmes no skolotājiem bija pozitīvas. Arī viņi lielākoties uzskata, ka šis ir lielisks veids, kā padarīt informātikas stundas interesantākas ne tikai vidusskolēniem, bet arī pamatskolas skolēniem. Turklāt veids, kā mācību procesu padarīt starpdisciplināru, iegūt praktiskas iemaņas un izpratni tehnoloģiju izmantošanā, bet arī izprast tehnoloģiju izstrādes procesus.