Kā programmēšanas stundas padarīt vēl interesantākas

Armands Sīlītis, RTU Cēsu filiāles laboratorijas vadītājs, vada Robotikas nodarbības 5.-9. klases skolēniem. 

Jaunais gads sācies ar jauniem izaicinājumiem! 4. janvārī man bija tas gods piedalīties Latvijas informātikas skolotāju asociācijas seminārā «IT tehnoloģiju pielietojums caurviju prasmēm», kas norisinājās Priekuļu tehnikumā. Šī bija lieliska iespēja man, kā pasniedzējam, kurš ikdienā lekcijas lasa studentiem un pasniedz robotikas un elektronikas nodarbības skolēniem, parādīt informātikas skolotājiem, kā es bērniem un jauniešiem programmēšanu cenšos padarīt pēc iespējas interesantāku, padarot aizraujošāku mācību procesu.

Atceros skolas laiku, kad pats vidusskolā apguvu programmēšanu informātikas stundās. Neskatoties uz to, ka no datoriem sapratu gana daudz, mācību stundas man šķita garlaicīgas un nepiesaistīja. Manuprāt, galvenais aspekts bija tajā, ka programmatūra, ar ko bija jāstrādā, šķita novecojusi, vismaz vizuāli. Lielāku interesi par programmēšanu ieguvu pirmajā studiju gadā RTU Cēsu filiālē, kad pasniedzējs parādīja, kā programmēšana izpaužas realitātē – demonstrējot dozometra ierīci, kuru mums pašiem bija iespēja programmēt.

Programmēšanu var mācīties, darbojoties tikai ar datoru, bet to var arī apgūt, izmantojot reālus objektus reālā vidē. Man patīk mācību procesā izmantot fiziskus objektus, jo bērni uzreiz redz sasaisti ar realitāti, tā vairs nav tikai digitālā vide, bet reāls objekts viņu acu priekšā, kuru viņš spēj pārvaldīt, izmantojot programmēšanu. Vadot robotikas nodarbības bērniem, esmu secinājis, ka ar šādu pieeju programmēšanā 5. klases skolēni tiek galā bez problēmām un strādā ar entuziasmu. Arvien vairāk pamatskolas skolēnu interesējas par robotiku un tehnoloģijām, un no savas pieredzes varu teikt, ka, praktiski darot, bērni iemācās ātrāk, nekā apgūstot tikai teoriju. Kad jaunieši programmē un redz, ka objekts veic tās darbības, ko programmētājs ir vēlējies, lai objekts dara, viņi uzreiz redz pozitīvu savas darbības rezultātu, kas ir ļoti spēcīgs mācību motivators. Turklāt šis ir lielisks veids, kā skolēniem radīt priekšstatu, ka programmēšana attiecas uz ļoti daudziem mūsu ikdienas procesiem, sākot no luksoforiem, automašīnām, lietotnēm līdz pat viedajām pilsētām un kosmosa kuģiem. Kā kādā pasākumā teica viens pieredzējis programmētājs, mūsdienās pat maiznīcās viens no atslēgas komponentiem ir programmēšana, jo liela daļa procesu ir pilnībā automatizēti.

Atgriežoties pie semināra. Tā kā praktiskās nodarbības ir mans lauciņš un pārliecība, tad arī seminārā skolotājiem bija jāveic uzdevums, ko uzdodu robotikas nodarbību apmeklētājiem. Uzdevums – uzprogrammēt satiksmes luksofora algoritmu un praktiski saslēgt elektrisko shēmu ar gaismas diodēm, simulējot luksofora gaismekļus. Atsauksmes no skolotājiem bija pozitīvas, arī viņi lielākoties uzskata, ka šis ir lielisks veids, kā padarīt informātikas stundas interesantākas ne tikai vidusskolēniem, bet arī pamatskolas skolēniem. Turklāt tas ir arī veids, kā mācību procesu padarīt starpdisciplināru, iegūt praktiskas iemaņas un saprast ne tikai kā izmantot tehnoloģijas, bet arī izprast procesus kā šīs tehnoloģijas ir izstrādātas.